Ģeogrāfiskā karte - Čennai (Chennai)

Čennai jeb Čenaja (en, ta), līdz 1996. gadam šo pilsētu sauca par Madrasu, ir pilsēta Indijas dienvidaustrumos Bengālijas līča krastā. Tamilnādas štata galvaspilsēta.

Pilsēta slavena ar savu kultūru un tempļiem. Ekonomikā tā ir Indijas lielākais autobūves centrs (šeit ir arī tanku ražotne) un IT rūpniecības centrs. Pilsēta cieš no ūdens trūkuma. Populārākais sporta veids pilsētā — krikets.

Čennai apkārtni no I gadsimta pārvaldīja dažādas Dienvidindijas valstis — Pallava, Kola, Pandja. Mailapora (Mylapore, tagad Čennai daļa) bija galvenā Pallavas valsts osta.

1522. gadā ieradās portugāļi, ierīkojot ostu un nosauca to par Santomē (São Tomé) — Svētā Toma vārdā, kurš, kā leģenda vēsta, šeit sludināja starp 52. un 70. gadu. Vēlāk reģions nokļuva nīderlandiešu rokās, kuri 1612. gadā apmetās uz ziemeļiem no mūsdienu Čennai.

1639. gada 22. augustā vietējais valdnieks atļāva Britu Austrumindijas kompānijai ierīkot apmetni, gadu vēlāk briti šeit uzcēla fortu. 1746. gadā pilsētu ieņēma franči, tomēr pēc miera līguma 1749. gadā tā tika atdota britiem. 18. gadsimta beigās briti bija pakļāvuši Madrasas apkārtējās teritorijas. Britu valdīšanas gados Madrasa izauga par lielu metropoli. Pirmā pasaules kara laikā Madrasa bija vienīgā britu Indijas pilsēta, kurai uzbruka ienaidnieks — vācu vieglais kreiseris SMS Emden bombardēja pilsētas naftas bāzi.

Pēc neatkarības nodibināšanās 1947. gadā Madrasa kļuva par Madrasas štata (kopš 1969. gada — Tamilnādas) galvaspilsētu. 1996. gadā pilsēta tika pārsaukta no Madrasas par Čennai. Pilsēta un tās piekraste cieta 2004. gada cunami izraisītajos postījumos.